Višķu ebreju kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. Senākie kapu pieminekļi - akmens stēlas - šajā kapsētā datēti ar 19. gadsimta 50. - 90. gadiem. To noformējums ir ļoti vienkāršs. Tikai retos gadījumos izmantoti dekori: balodis - ebreju tautas simbols, brieži - nevainības simbols, kā arī vīnogulāji - auglīga darba un ebreju tautas simbols. Stēlās attēlota Dāvida zvaigzne, ziedu motīvi, kā arī senākais jūdaisma simbols - septiņzaru svečturis jeb menora. Šajā kapsētā ir arī daži oheli - tradicionāla ebreju konstrukcija virs kapa, kas simbolizē klintī izcirstas senas kapavietas un svētnīcas, kurās atradās Derības šķirsts.

Višķi - ebreju tirgotāju un skroderu miests

Ebreji bija tirgotāji, krodzinieki, amatnieki un muižu nomnieki. Lauku rajonos populāri bija ebreju sīktirgotāji - pauninieki, kas staigāja no vienas zemnieku sētas uz otru, pārdodot dažādas sīkpreces. 19. gadsimta vidū Latgales ebrejus, kuru līdzekļi pārsniedza 500 rubļu gadā, ieskaitīja tirgotāju kārtā. Līdz pat 1940. gadam, kad padomju vara likvidēja privātīpašumu, daudzi ebreji saglabāja savus rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumus un sekmīgi saimniekoja. Višķu pagasta teritorijā darbojās dažāda veida preču tirdzniecības uzņēmumi: 2 pārtikas preču, 13 importa preču, 4 gaļas produktu, 1 alkoholisko dzērienu, 2 labības, 1 apģērbu, 1 cepuru, 5 apavu, 9 manufaktūras, 1 galantērijas, 12 sīkpreču, 1 māla trauku, 1 dzelzs preču veikals [Valsts statistikas pārvaldes izdevums, kas sastādīts pēc 1935. gada tautas, sējumu-mājlopu un pirmās tirdzniecības-rūpniecības skaitīšanas materiāliem]. Tie galvenokārt atradās Višķos, Aglonas ielā. Rūpniecības attīstību pagastā sekmēja sešas dzirnavas, divas kokzāģētavas un viena maizes ceptuve. To īpašnieki vairumā bija ebreji.